2025.gadā realizējot Lauku atbalsta dienesta projektu iegādājāmies kvadraciklu, lai darbs mainot elektriskos ganus darbi veiktos veiklāk. Tā kā saimniecībā visa uzskaites sitēma ir elektroniska, tad atjaunojām arī krotāliju lasītāju. Viens no ilgāk gaidītākajiem pirkumiem bija rituļu prese, par kuru sapņojām jau vairāk nekā 5 gadus, un šogad ar LAD atbalstu izdevās iegādāties.

Viena no lielākajām investīcijām bija prevencijas perimetra žoga izveide, lai samazinātu plēsēju, klaiņojošo suņu un citu potenciālo ganāmpulka uzbrucēju riskus.

Aitkopībā ir daudz faktoru, kurus varam ietekmēt, bet grūti ietekmēt dzīvnieku auglību, lai dzimtu tikai dvīņi. Pirms 10 gadiem, uzsākot nodarboties ar aitkopību, bija daudz saimnieku, kuru viedoklis bija ne pārāk humāns pret trīņiem vai jēriem, kurus aitu mātes nespēj izbarot, to pamatojot, ka jēru piebarošanai nav ekonomiskā pamatojuma.

Mēs savā saimniecībā jebkuru jēru uzskatām par vērtību, jo katrā jērā esam investējuši gan līdzekļus, gan savu darbu. Tāpēc meklējām dažādus risinājumus un strādājām pie metodikas, kuras pamatā ir humāna attieksme pret dzīvniekiem, kā arī saimniecības ekonomisko ieguvumu sasniegšana. Tā kā jērus realizējam nesezonā, pārdodot tos par labāku cenu, varējām atļauties eksperimentēt ar piebarošanas metodēm.

Lētākā, bet darbietilpīgākā metode ir piebarošana ar pudelītēm. Arī mēs sākām tieši ar šo metodi, bet ļoti ātri tā sāka likties pārāk darbietilpīga un atņēma daudz laika brīdī, kad notika aktīva jēru dzimšana. Vienas kvalitatīvas pudelītes cena līdz 10 EUR

Izmēģinājām arī barošanas stendus vairākiem jēriem vienlaicīgi. Pudelīšu barošanas lielākais plus – ir pārliecība, ka jērs ir paēdis un iespējams kontrolēt piena daudzumu.
Stenda cena bez pudelītēm ap 40 EUR

Piebarošana no spaiņiem. Par vislabāko atzinām MilkBar spaiņus, kurus var ērti uzkabināt uz sētām. Mīnusi: joprojām pašam jāveic piena jaukšana, kā arī grūti kontrolēt, vai visi jēri paēd un vai paēd pietiekami. Cenas atkarīgas no spaiņa izmēra. Pārdod Baltuvet

Spaiņi ar iebūvētu sildelementu un vairākām knupīšu idejām. Šo spaiņu lielākais mīnuss – tiek sildīts viss piens spainī un ja tas ilgstoši netiek izēsts, var sabojāties. Ērti uzstādāmi fermā – nepieciešams tikai elektrības pieslēgums. Cena līdz 500 EUR

Heatwave piena sildītājs. Iespējams uzjaukt lielāku daudzumu kvalitatīva piena maisījuma (kurš nenosēžas) un tiek uzsildīts tikai tas piens, ko jēri dzer. Netiek visu laiku sildīts viss piena daudzums. Viegli uzstādāms un pārvietojams fermā. Nepieciešams tikai elektrības pieslēgums.
Cena līdz 980 EUR + PVN

Piena dzirdināšanas automāts. Mūsu saimniecībā 7 sezonas izmantojām LAC-TEK piena automātu. Tā uzbūve ir ļoti vienkārša un tas ir viegli kopjams. Standartā pieejamas 3 ēšanas vietas, bet ar papildaprīkojumu iespējams palielināt līdz 6 vietām. Lielākais pluss – saimnieka pienākums ir piebērt piena pulveri un veikt regulāru automāta tīrīšanu, bet pārējo paveic tehnoloģijas. Iespējams izbarot 50 – 60 jēriem vienlaicīgi. Piena pulvera ietilpība 13kg. Piens jēriem pieejams neirobežotā daudzumā

Cena līdz 1950 EUR + PVN

Piena dzirdināšanas automāti, ar kuriem var izbarot līdz 240 jēriem vienlaicīgi. Pieejamas standartā 6 – 8 jēru dzirdināšanas vietas, iespējams palielināt līdz 16 vietām. Viegli veikt dažādas kalibrācijas, lai veiktu pēc iespējas ekonomiskāku jēru piebarošanu. Piens jēriem pieejams neierobežotā daudzumā. Cena atkarīga no komplektācijas, bet vidēji ap 6000 EUR + PVN

Svarīgs aspekts jēru piebarošanā ir piena pulvera izvēle. Esam savā pieredzē izmēģinājuši dažādus un par labāko esam atzinuši Lamlac piena pulveri, kas gatavots uz piena bāzes. Mūsu skatījumā kvalitatīvs piena pulveris ir tāds, kas nodrošina labus augšanas rādītājus, jo ātrāk jērs sasniedz noteikto svaru un var beigt jēra piebarošanu, kā arī piebaroto jēru veselības rādītāji.

Mūsu pārliecība, ka, izvēloties katrai saimniecībai atbilstošo jēru piebarošanas tehnoloģiju, ir iespējams to veikt ekonomiski pamatoti, jo katrs jērs ir saimniecības vērtība.

Piedāvājam iegādāties gan barošanas automātus, gan Heatwave piena sildītāju, gan spaiņus, kā arī Lamlac piena pulveri.

Lai arī ar aitkopību nodarbojamies jau 10 gadus, tāpat katrā šādā pasākumā uzzinām ko jaunu, un novērtējam iespēju arī ar citiem aitkopjiem izrunāt nozarē esošās problēmas un iespējamos risinājumus.

Būtiskākais secinājums – aitkopībā ar lielāko daļu problēmu labāk cīnīties preventīvi, jo cīņa ar sekām atstāj lielāku ietekmi uz dzīvnieku veselību un sagādā lielākus ekonomiskos zaudējumus.

Piemēram, jau no pirmās saimniekošanas vasaras par labāko modeli cīņai pret parazītiem esam izvēlējušies ganību rotāciju, kas mūsu apstākļos strādā teju izcili. Tā ir iespēja gan labāk saglabāt ganības, gan saudzēt dzīvnieku veselību un neveikt attārpošanu ar medikamentiem. (veikt tikai atsevišķiem dzīvniekiem pēc nepieciešamības)

Jau 5 vasaras sezonas visus dzīvniekus divas reizes sezonā apstrādājam pret knišļiem, kas, mūsuprāt, ievērojami uzlabojis dzīvnieku labsajūtu ganību periodā, kā arī samazinājis par 99% dažādu knišļu/brūču gadījumus.

Šogad otro sezonu veicam nagu apstrādi pirms ganību sezonas uzsākšanas un atgriešanās fermā rudenī. Iepriekš to nedarījām, jo likās gan laikietilpīgs process, gan arī finansiāli liels ieguldījums. Kopš izmantojam vannošanās matraci, šis process ir ļoti mobils un ērts, kā arī ieguldījumi ir 2 reizes mazāki, nekā iegādājoties vannošanas vannas.

Un atcerieties, ka dzīvnieku labsajūta un veselība ir galvenais apstāklis, lai saimniecībai būtu ekonomiskā izaugsme.

Bieži no aitkopjiem saņemam jautājumu, vai Ile de France šķirnes teķus var krustot ar Latvijas tumšgalves aitām vai citām šķirnēm.

Ātrā atbilde būtu – noteikti. Ja saimniecības pamatnodarbošanās ir gaļas ražošana, tad būtu pat ieteicams krustot mātes šķirnes aitas ar gaļas šķirnes teķiem, krustošanas rezultātā iegūstot heterozes efektu, kas uzlabo jēru ātraudzību, kautiznākumu, liemeņa kvalitāti utt.

Lai varētu uz šo jautājumu atbildēt plašāk un paši pārliecināties par krustošanas rezultātiem, sākot saimniekot ar Ile de France aitām, iegādājāmies 10 Latvijas tumšgalves aitas.

Lai gan rezultāti tika ievākti pirms trīs gadiem, domājams, ka tie joprojām ir aktuāli un parāda tendences. Tā kā audzējam tikai Ile de France šķirnes dzīvniekus diemžēl nav salīdzinājums ar tīršķirnes LT jēru pieaugumu, bet to iespējams atrast dažādos LAAA projektos un noteikti arī savas saimniecības pieredzē.

Mūsu pieredze ar LTxIF krustojuma jēriem bija ļoti pozitīva. To pieaugums vidēji atpalika par 10% no tīršķirnes IF dzīvniekiem. Lielāka atšķirība veidojās tieši nobarošanas procesā pēc nošķiršanas 70 dienās, kad vairāk tika patērēta spēkbarība. Tā kā šīs grupas vēlāk salīdzinājām intensīvās nobarošanas apstākļos, tad secinājām, ka krustojuma dzīvnieki nobarošanas perioda beigās (ap 4 mēnešiem) ir nedaudz taukaināki kā Ile de France jēri (jāņem vērā, ka IF šķirnei ir raksturīgs zema nosliece uz aptaukošanos arī intensīvi nobarojot), kā arī kautiznākums nedaudz atpalika no tīršķirnes dzīvniekiem, bet bija redzams labs muskuļojums arī krustojuma dzīvniekiem.

Arvien lielāka interese ir par nesezonas jēriem, kurus realizēt brīdī, kad tirgū ir lielāks pieprasījums. Ar 100% Ile de France dzīvniekiem to ir iespējams nodrošināt viegli, jo šķirnei ir raksturīga nesezonāla meklēšanās. Dažas saimniecības eksperimenta kārtā izmanto LTxIF krustojuma jaunaitas, aplecinot tās nesezonā ar citas līnijas Ile de France teķi vai citas gaļas šķirnes dzīvnieku. Pēc literatūras un dažādiem pētījumiem teorētiski nesezonālā meklēšanās būtu īpašība, kura varētu iedzimt arī no tēvu puses. Diemžēl pagaidām nav uzskatāmu datu un rezultātu par šo pieredzi Latvijā.

Pirms iegādāties Ile de France teķi vai jaunaitas mēs rekomendējam vispirms atbraukt ciemos, lai varētu vairāk iepazīstināt ar to, ko esam iemācījušies šajos 7️ gados, kā arī labāk iepazīties ar dzīvniekiem.

11. un 12. augustā Latvijā viesosies Ile de France un Texel šķirnu asociācijas OSON pārstāvji un šķirnes saimniecību saimnieki no Francijas.

11. augustā plānojam pie mums saimniecībā organizēt pieredzes apmaiņas dienu, kurā kolēģi no Francijas plašāk un detalizētāk varētu dalīties pieredzē ar saviem sasniegumiem, kļūdām un pieredzi, ko ir ieguvuši, strādājot ar gaļas tipa šķirnēm.

Pasākuma mērķis ir detalizētāk apskatīties uz gaļas šķirņu audzēšanas niansēm, virzieniem, to, kā Francijā tiek attīstīta šķirnes ģenētika, ar ko jārēķinās saimniekiem, izvēloties audzēt gaļas šķirnes dzīvniekus, kā arī izaicinājumiem, kas sagaida, saimniekojot “jaunajos” gan klimata, gan politiskajos apstākļos.

Pieteikšanās kristaps@cimbuli.lv vai 29169994.

Ja jums ir kāda tēma, par kuru vēlētos padiskutēt dodiet ziņu, lai kolēģi no Francijas varētu sagatavoties un mēs varētu iegūt plašāku informāciju.

12. augustā profesionāļu dienas turpināsies LAAA kontrolnobarošanas stacijā “Klimpās”, kur būs daudz plašāka programma.

Analizējot Latvijas Aitu Audzētāju asociācija un Dainas Kairišas apkopotos datus par jēru nobarošanas rezultātiem “Klimpās”, prieks, ka Ile de France šķirne uzrāda ļoti labus rezultātus, ko, protams, redzam arī pie mums saimniecībā.

Vidējais dzīvmasas pieaugums nobarošanas periodā 480 grami (labākajiem jēriem teju 500 grami) ir labs rādītājs, kas nozīmē, ka ģenētiskais potenciāls dzīvniekiem ir ļoti augsts, ja to pilnvērtīgi izmanto. Bet tā noteikti ir arī iespēja izmantot Ile de France teķus krustošanai ar mātes šķirnēm, lai uzlabotu jēru augšanas rādītājus.

Kā redzam, arī tad, ja piedāvā, ēstgriba Ile de France jēriem ir ievērojami labāka, apēdot teju 2 kg spēkbarību dienā, bet saglabājot arī ļoti labus ekonomiskos rādītājus, patērējot vidēji 4 kg spēkbarības viena dzīvmasas kilograma pieaugumā.

Šobrīd izvēloties vaislas materiālu, tieši strādājam muskuļojuma uzlabošanas un dzīvnieku garuma virzienā. Šogad esam plānojuši iegādāties jaunus vaislas dzīvniekus, kas ir izstāžu čempioni ar vērtējumiem, kā ģenētiskā resursa uzlabotāji.

FOTO: Izmantota Dainas Kairišas prezentācija

Gatavojoties 2022.gada pirmajam jēru laikam, ir īstais brīdis apkopot un izanalizēt paveikto 2021.gadā. Tajā uzsākām apjomīgu ganāmpulka atjaunošanas un ģenētikas uzlabošanas posmu, kas sākās ar atnešanos pirmajai no Francijas atvesto jaunaitu grupai. Šogad plānojam, ka jaunaitu skaits, kas atnesīsies pirmo reizi, būs gandrīz divas reizes lielāks  nekā 2021.gadā.

Vērtējot auglības rādītājus, redzam, ka arī atvestie dzīvnieki uzrāda līdzvērtīgus auglības rādītājus, kas vēlreiz apliecina Ile de France šķirnes kvalitāti – 2021.gadā auglība mūsu ganāmpulkā ir pieaugusi līdz 197%.

Pirmo reizi organizējām arī intensīvāku jaunaitu atnešanos, panākot divas atnešanās vienā gadā, kas deva ļoti labus rezultātus. Divreizējā atnešanās, protams, pazemināja šo dzīvnieku auglības rādītājus līdz 181%, bet, rēķinot gada griezumā, ieguvām 3.63 jērus gadā no vienas aitu mātes.

Jāpiebilst, ka 42% no dzīvniekiem bija jaunaitas, kuras pirmo reizi atnesās februārī un otro – novembrī. Apkopojot jēru skaitu pret aitu māšu skaitu, kuras atnesās, vidējā auglība 2021.gadā bija 248%.

Šādu ātrāku jaunaitu kvalitātes novērtējumu un metodiku aizguvām no Francijas, kur to lieto ļoti daudz. Jāpiebilst, ka to ir iespējams veikt, ja ir sagatavota laba barības bāze un ir iespējams nodrošināt kontrolētu barošanu teju visā periodā. Mēs gan jaunaitas vasaras periodā laidām ganībās, bet nodrošinājām ļoti biežu to mainību un kvalitāti.

Nedaudz ieskatoties arī kontrolnobarošanas stacijas pirmajos datos par 2021.gadā veikto jēru nobarošanu, sasniegtie rezultāti vērtējami kā pietiekoši labi, sasniedzot vidējo pieaugumu 480 grami diennaktī (labākie jēri pārbaudes laikā arī 540 – 550 gramus).

2022.gada plāns noteikti ir strādāt pie jau esošā ģenētiskā materiāla izkopšanas, kā arī turpināt atjaunināt vaislas teķu līnijas ar izstāžu uzvarētājiem un atzītiem ģenēnētisko līniju uzlabotājiem no Francijas.

Šis arī ir īpašs gads, jo Ile de France šķirne svin savu 100 gadu jubileju!!!

Francijā kopumā tiek audzētas apmēram 25 000 Ile de France aitu mātes, no kurām par 18 756 tiek ievākta informācija un veikts ciltsdarbs.

Vidējā auglība populācijā – 1.78

Vidējais svars teķiem, kas dzimuši kā dvīņi, 30 dienās – 11,9 kg

Vidējais pieaugums 30 – 70 dienu periodā teķiem – 372 grami/diennaktī

Ile de France aitas ir ar nesezonālu meklēšanos – Francijā jēri visvairāk dzimst no septembra līdz decembrim.

Auglība ir rādītājs, kas būtiski ietekmē aitkopības ekonomiskos rādītājus. Selekcionāri vairākus gadu desmitus ir strādājuši pie šī rādītāja uzlabošanas, un to ir izdevies ievērojami palielināt un izkopt.

Kā otrs būtisks ekonomiskais aspekts ir dzīvnieku ātraudzība un dzīvmasas pieaugums jēriem. Ile de France ir gaļas šķirnes aitas, kuras lieliski var izmantot krustošanā ar vietējajām šķirnēm, uzlabojot ātraudzības rādītājus.

Ile de France šķirne ir balstīta uz ļoti pilnīgu un prasīgu ģenētisko shēmu, kas pielāgota tirgus un patērētāju prasībām. Šī modeļa ievērošana ļauj vienmērīgi palielināt ģenētisko progresu.

Turklāt Ile de France ir viena no tām šķirnēm, kurā ir vislielākais aitu skaits, kurām tiek veikta snieguma kontrole: 18 756 aitas, par kurām 2019. gadā tika ievākti dati 107 ganāmpulkos.

Veicot aitu ģenētiskās izaugsmes rezultātu vērtēšanu, Ile de France ir vienīgā aitu šķirne, kur izmanto izmanto 3 līmeņu kritērijus:

• aitu māšu un jēru individuāla kontrole;
• atlase, pamatojoties uz senču ģenētiskajām īpašībām;
• pēcnācēju snieguma pārbaude.

Avots: https://oson-gof.com/

Darbs pie šķirnes īpašību izkopšanas un uzlabošanas ir garš un lēns, bet arī interesants process. Svarīgākais uzstādīt mērķus un uz tiem virzīties.

Strādājot kopā ar aitu audzētājiem no Francijas, esam apzinājuši īpašības, ko vēlamies izkopt savos dzīvniekos, lai tie tuvotos tirgus tendencēm un pieprasījumam. Pie šo īpašību izkopšanas strādājam, analizējot lielu apjomu ar datiem, ko paši savācam savā saimniecībā, apmaināmies ar video ar Ile de France audzētājiem, kuriem ir vairāki desmitu gadu pieredze selekcijas darbā.

Analizējot savu paveikto ciltsdarbā 2020.gadā, varējām pamanīt gan pozitīvas iezīmes, gan lietas, pie kā piestrādāt. Viens no lielajiem mērķiem ir sasniegt vidējo auglību vismaz 200%, kā arī uzlabot dzīvnieku muskuļojumu. Skaidrs, ka liela auglība ir izaicinājums noturēt labus saglabāšanas rādītājus, kā arī labi izaudzēt jērus. Prieks, ka 2020.gadā izdevās ievērojami uzlabot saglabāšanas rezultātus līdz 91%, kā arī uzlabot vidējo pieaugumu diennaktī līdz 355 gramiem.

Mēs saimniecībā strādājam ar jaunā tipa Ile de France šķirni, kas ir ne tikai ātraudzīga, bet arī ļoti auglīga – sasniedzot un pat pārsniedzot Latvijā audzētās mātes šķirnes. ( 2019/2020. gadā Latvijas tumšgalves šķirnes vidējā auglība 169%, Vācijas vietējā Merino 159%). Ile de France tiek uzskatīta par tēva šķirni, kurām ierasti raksturīga daudz zemāka auglība – ģenētika ar ko strādājam mūsu saimniecībā ir ļoti auglīga un produktīva.

Ile de France ir šķirne ar milzīgu potenciālu un iespējām, ko noteikti vēl neesam pilnībā izmantojuši arī savā saimniecībā. Bet, analizējot rezultātus un salīdzinot visas Latvijā audzētās gaļas šķirnes, redzam Ile de France šķirnes lielo potenciālu un labus ekonomiskos rādītājus – iegūtais un saglabātais jēru skaits no vienas aitu mātes un to iespējami ātrāka realizācija, ir saimniekošanas ekonomiskais pamats, realizējot jērus gaļas tirgū.

Saimniecībā iekārtotā vide, menedžements, barības kvalitāte un daudzums, protams, daudz ietekmē sasniegtos rezultātus. Arī mūsu sasniegtie rezultāti pirmos saimniekošanas gadus nebija šādi (jo īpaši saglabāšana), tāpēc esam gatavi dalīties ar savu pieredzi.

Mūsuprāt, Ile de France ir labākā šķirne pasaulē, tāpēc ikvienu, kuram interesē šī šķirne, vai kurš vēlas ar to saimniekot, vispirms aicinām ciemos uz saimniecību, lai aprunātos un iepazītos ar dzīvniekiem. Aiz visiem skaitļiem tabulās ir labi dzīvnieki un liels saimnieka darbs.

Tiekamies!